No kāda vecuma Latvijas likumi pieļauj bērnu atstāt mājās bez pieaugušo uzraudzības: daudzi vecāki pat nezina, kāds ir šis vecuma ierobežojums.
Saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma 24. panta sesto daļu, vecākiem ir pienākums neatstāt bērnu, kurš nav sasniedzis septiņu gadu vecumu, bez pieaugušas personas vai citas personas, kas nav jaunāka par 13 gadiem, klātbūtnes.
Likums arī nosaka, ka vecākiem vai personām, kuru aprūpē bērns ir nodots, ir jānodrošina bērna uzraudzība vecumā no septiņiem līdz trīspadsmit gadiem, lai tiktu novērsts jebkāds risks viņam. Savukārt Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 173. pants paredz, ka par bērna aprūpes pienākumu nepildīšanu vecākiem vai personām, kas viņus aizstāj, var tikt izteikts brīdinājums vai piemērots naudas sods līdz 140 eiro apmērā.
Sākumskolas vecuma bērniem nevajadzētu uzlikt atbildību par jaunāku brāļu vai māsu pieskatīšanu, jo jebkuras nelaimes gadījumā cieš abi – gan mazais, gan viņu uzraugošais bērns. Latvijā likuma priekšā atbildība iestājas no 14 gadu vecuma, un tikai no šī brīža pusaudzis var tikt uzskatīts par pietiekami nobriedušu, lai uzņemtos atbildību par citu bērnu.
Par optimālo vecumu, kad bērnu uz īsu brīdi var atstāt vienu un sākt pakāpeniski pieradināt pie patstāvības, visbiežāk tiek minēti seši gadi. Tomēr šim solim bērns jāsagatavo jau iepriekš, jo pirmā reize, kad mazais paliek viens uz ilgāku laiku, nekad nav viegla — tāpēc jārīkojas pakāpeniski.
Kā sākt bērna pieradināšanu pie patstāvības?
Jāieradina bērns nebaidīties no tumsas un slēgtām telpām.
Jāiemāca bērnam pašam sevi nodarbināt ilgāku laiku. To var sākt ļoti agri – jau piecu mēnešu vecumā bērni sāk aktīvi interesēties par apkārt notiekošo, īpaši par spilgtām un interesantām lietām. Šajā vecumā viņiem parādās mīļākās rotaļlietas, ar kurām bērns spēj rotaļāties ilgāk. Dodot rotaļlietu, ik pa laikam bērns jāatstāj ar to vienatnē un jāvēro viņa reakcija.
Kad bērns ieraudas, vajag viņu nomierināt, bet pēc tam atkal ļaut rotaļāties vienam. Ar laiku viņa spēja pavadīt laiku vienatnē pieaugs. Bērnam var piedāvāt rotaļlietas, kas ir ne tikai interesantas, bet arī veicina attīstību.
Jāļauj bērnam rotaļāties vienam. Nereti vecāki mēdz krist galējībās – daži spēlējas ar bērnu pārāk daudz, citi – pārāk maz. Tomēr neatkarības attīstībai ir būtiski, lai bērns jau no mazotnes iemācītos darboties patstāvīgi. Vecākiem vienlaikus vajadzētu bērnu motivēt un uzslavēt par viņa neatkarību un spēju paveikt lietas bez palīdzības.
Sākotnēji bērnu mājās var atstāt vienu tikai uz dažām minūtēm. Pirms tam viņš jāpieradina pie tā, ka spēj sevi nodarbināt un nav nepieciešams nemitīgi meklēt vecāku uzmanību. Vienmēr jāpabrīdina bērns par aiziešanu un jāpasaka, kad atgriezīsieties. Sešgadīgi bērni jau spēj aptuveni orientēties laikā, tāpēc viņiem ir svarīgi zināt, kad sagaidīt vecākus.
No kāda vecuma bērnu drīkst atstāt mājās vienu uz vairākām dienām, ja abiem vecākiem vienlaikus jādodas komandējumā?
Saskaņā ar Bērnu tiesību aizsardzības likuma 24. panta sesto daļu, vecākiem vai personai, kuras aprūpē bērns ir nodots, ir pienākums neatstāt bērnu līdz septiņu gadu vecumam bez pieauguša cilvēka vai personas, kas nav jaunāka par 13 gadiem, klātbūtnes.
Lai gan šis noteikums sniedz skaidru vecuma robežu, tas tomēr neparedz konkrētu laika periodu, cik ilgi bērns drīkst atrasties bez pieaugušo uzraudzības. Tādēļ rodas jautājums – vai, piemēram, 13 gadus vecu pusaudzi izņēmuma gadījumā (piemēram, vecāku komandējuma laikā) drīkst atstāt vienu mājās uz nedēļu vai divām?
Bērnu aizsardzības centrā (BAC) skaidro, ka minētā Bērnu tiesību aizsardzības likuma norma attiecas uz jebkuru situāciju, kurā bērns varētu palikt bez pienācīgas aprūpes. Tas nozīmē, ka šis aizliegums aptver gan īslaicīgu, gan ilgstošu vecāku prombūtni. Tajā pašā laikā likums neparedz konkrētu maksimālo laika posmu, cik ilgi vecāki drīkst atstāt vecākus bērnus (piemēram, pusaudzi) vienus mājās, un neizdala īpašus noteikumus izņēmuma gadījumiem.
Arī citi Latvijas normatīvie akti nenosaka precīzu vecumu vai ilgumu, kad un cik ilgi bērns pēc septiņu gadu vecuma sasniegšanas var atrasties bez pieaugušo klātbūtnes. Līdz ar to, kā uzsver BAC, šādos gadījumos izšķiroša nozīme ir bērna personiskajam briedumam, konkrētās situācijas apstākļiem un vecāku atbildībai nodrošināt viņa drošību un labklājību.
Lasi vēl: 10 populāri augi, kurus pieredzējuši dārznieki brīdina iesācējiem neaudzēt
Vienlaikus, ja 13 gadus vecs bērns tiek atstāts viens uz vairākām dienām vai pat nedēļām, pastāv vairāki potenciāli riski. Atsaucoties uz Bērnu tiesību aizsardzības likumu, BAC norāda – vecākiem ir pienākums nodrošināt bērna drošību un atbilstošu aprūpi. Ja bērns, paliekot viens, gūst traumu vai notiek slikts gadījums, vecāki var tikt saukti pie atbildības par nolaidību, pat ja bērns ir vecāks par septiņiem gadiem.
Turklāt, ja kāds (piemēram, kaimiņi, skola vai radinieki) ziņo bāriņtiesai, ka pusaudzis ilgstoši atrodas viens, bāriņtiesa var izvērtēt, vai vecāki pilda savus pienākumus atbilstoši likuma prasībām. Šādā situācijā bāriņtiesa var secināt, ka nedēļa vai divas bez pieaugušo uzraudzības ir pārāk ilgs laika posms, ja vien nav nodrošināti citi drošības mehānismi – piemēram, pieaugušo regulāra apraudzīšana, uzticamas personas iesaiste vai citi atbalsta pasākumi.
